Aptauja Mārupes novada iedzīvotāju aptauja par novada ilgtspējīgu attīstību
Labdien!
Mani sauc Jānis Kliģis, esmu LU SZF socioloģijas maģistrantūras 2. kursa students.
Savā maģistra darbā “Lēnās pilsētas (Slow city) kā alternatīva pieeja pilsētu attīstībā – Mārupes novada analīze” esmu izvēlējies apskatīt Mārupes novadu – ilgtspējīgā attīstības kontekstā, izmantojot Lēno pilsētu* (Slow city) koncepciju.
Ja Tu esi Mārupes novada iedzīvotājs, aicinu Tevi aizpildīt aptauju un palīdzēt!
Piedalīšanās ir anonīma un atbildes parādīsies tikai apkopotā veidā.
Liels paldies visiem!
Aptaujas aizpildes ilgums 5-10 minūtes.
*Lēnās pilsētas
Lēnas pilsētas jeb Cittaslow ir Itāļu iedvesmots globāls pilsētu tīkls, kuras mērķis ir ilgtspējīga attīstība, kura tiek sasniegta izvairoties no globālās kultūras pilsētvides plānošanā, dizainā un infrastruktūrā. Cittaslow pilsētas iepazīstina ar vietā balstītu identitātes pieeju pilsētvides plānošanā. Viņu politika veicina vietējo daudzveidību, uzsver vietējās ekonomikas un kultūras stiprās puses, kuras balstās uz vēsturiskajiem un tradicionālajiem resursiem, iedrošina mierīgu, lēnu dzīves veidu.
Kustība uzsver – ilgtspējīgu lauksaimniecību, nerūpniecisku ražošanu, svaigu, vietēju, sezonālu ražu, recepšu nodošanu cauri paaudzēm, nesteidzīgu pusdienošanu kopā ar ģimeni un draugiem. Galvenais darbības fokuss tiek vērsts uz vietējā kultūras vēsturiskuma saglabāšanu, attīstīt un saglabāt arhitektūru, kā arī citus tradicionālos pilsētas elementus. Cittáslow cenšas arī pretoties homogenizācijai pilsētai, kas tiek saistīta ar vienveidīgu veikalu un pakalpojumu dominēšanu pilsētā.
Kopš Cittaslow aizsākumiem Itālijā 1999, tā ir izplatījusies pāri nacionālajām robežām. Šobrīd ir 192 Cittaslow pilsētas starp 30 pasaules valstīm. Pilsētas ar iedzīvotāju skaitu, kas ir mazāks par 50 000, var kļūt par Cittáslow biedru. Kustībai ir izstrādājusi politiskās nostādnes (72 kritēriji), kuras ir jāimplicē dalībpilsētām (obligāti 31), lai tās tiktu uzņemtas pilsētu tīklā. Politiskās nostādnes skar tādas jomas kā – vide, infrastruktūra, pilsētvides kvalitāte, ražošana, viesmīlība un dzīvotspēja un Lēno pilsētu apzināšanās. Pilsētām ir arī jāsamaksā 600 Euro novērtējuma nodoklis.
Mani sauc Jānis Kliģis, esmu LU SZF socioloģijas maģistrantūras 2. kursa students.
Savā maģistra darbā “Lēnās pilsētas (Slow city) kā alternatīva pieeja pilsētu attīstībā – Mārupes novada analīze” esmu izvēlējies apskatīt Mārupes novadu – ilgtspējīgā attīstības kontekstā, izmantojot Lēno pilsētu* (Slow city) koncepciju.
Ja Tu esi Mārupes novada iedzīvotājs, aicinu Tevi aizpildīt aptauju un palīdzēt!
Piedalīšanās ir anonīma un atbildes parādīsies tikai apkopotā veidā.
Liels paldies visiem!
Aptaujas aizpildes ilgums 5-10 minūtes.
*Lēnās pilsētas
Lēnas pilsētas jeb Cittaslow ir Itāļu iedvesmots globāls pilsētu tīkls, kuras mērķis ir ilgtspējīga attīstība, kura tiek sasniegta izvairoties no globālās kultūras pilsētvides plānošanā, dizainā un infrastruktūrā. Cittaslow pilsētas iepazīstina ar vietā balstītu identitātes pieeju pilsētvides plānošanā. Viņu politika veicina vietējo daudzveidību, uzsver vietējās ekonomikas un kultūras stiprās puses, kuras balstās uz vēsturiskajiem un tradicionālajiem resursiem, iedrošina mierīgu, lēnu dzīves veidu.
Kustība uzsver – ilgtspējīgu lauksaimniecību, nerūpniecisku ražošanu, svaigu, vietēju, sezonālu ražu, recepšu nodošanu cauri paaudzēm, nesteidzīgu pusdienošanu kopā ar ģimeni un draugiem. Galvenais darbības fokuss tiek vērsts uz vietējā kultūras vēsturiskuma saglabāšanu, attīstīt un saglabāt arhitektūru, kā arī citus tradicionālos pilsētas elementus. Cittáslow cenšas arī pretoties homogenizācijai pilsētai, kas tiek saistīta ar vienveidīgu veikalu un pakalpojumu dominēšanu pilsētā.
Kopš Cittaslow aizsākumiem Itālijā 1999, tā ir izplatījusies pāri nacionālajām robežām. Šobrīd ir 192 Cittaslow pilsētas starp 30 pasaules valstīm. Pilsētas ar iedzīvotāju skaitu, kas ir mazāks par 50 000, var kļūt par Cittáslow biedru. Kustībai ir izstrādājusi politiskās nostādnes (72 kritēriji), kuras ir jāimplicē dalībpilsētām (obligāti 31), lai tās tiktu uzņemtas pilsētu tīklā. Politiskās nostādnes skar tādas jomas kā – vide, infrastruktūra, pilsētvides kvalitāte, ražošana, viesmīlība un dzīvotspēja un Lēno pilsētu apzināšanās. Pilsētām ir arī jāsamaksā 600 Euro novērtējuma nodoklis.
Šī aptauja ir slēgta un atbildes sniegt vairs nav iespējams!
Paldies par izrādīto interesi.
Paldies par izrādīto interesi.