21) Man tas nozīmē būt īpašai. Valodas prasme man nav svarīga.
22) Lībietim man nozīmē but atbildīgai par to, kas esmu..



Valodas zināšanas ir ļoti svarīgas, lai varētu nakamajai paudzei to iemācīt,un lai tā neizmirtu!
23) Kopš bērnības esmu audzināta ar apziņu par piederību lībiešiem, mātes mācītās lībiešu tautas dziesmas, kā arī viņas aktīvā dalība Lībiešu Kultūras Centrā nemitīgi rosinājusi mani piedalīties un veicināt kultūras atdzimšanu, - no manas puses ieguldot radošo enerģiju dziesmās un to dziedāšanā. Lībiešu valodas prasme ir viens no svarīgākajiem elementiem kopējā identitātē. Esmu apguvusi šo valodu sarunvalodas līmenī - varu sarunāties ar citiem lībiešiem un pētniekiem no Igaunijas un Somijas.



Lībietība ir ļoti sarežģīts jautājums. Tā gan pastāv, gan nepastāv. Man piederība šai kultūrai ir devusi ne tikai apzināšanos par vērtīgo šajā pasaulē – mākslu, mūziku un valodniecību, bet pavērusi daudz plašākus personīgos horizontus, piemēram, radošu pieeju sarežģītām situācijām, spēju pielāgoties apstākļiem, būt daudzpusīgai personībai. Jāpiebilst, ka šobrīd, dzīvojot Apvienotajā Karalistē, skatījums uz piederību šai identitātei paplašinās: no vienas puses robeža starp lībietību un latvietību nepastāv (to veicina arī ģeogrāfiskā teritorijas apzināšanās, gan arī vēsturiskā kultūru likteņi); no otras puses - protams, ka pastāv atšķirības gan garīgajā, gan fiziskajā ziņā, taču nav iespējams tās identificēt ar "milimetra precizitāti". Šobrīd uzskatu, ka nepieciešams pārvērtēt lībiskās vērtības. Ļoti daudz negatīvā uzslāņojuma – paprasiet trīs raksturīgākās lībiešu īpašības: kašķīgums, spīts, skarbums, būs tās ko lielākais vairākums nosauks. Es piedāvāju savu variantu – jūrnieka gars, t.i. mīlestība uz ceļošanu un svešvalodu prasme; vispusīgums; neizsīkstošs pozitīvisms un cerība uz atdzimšanu.
24) Ļoti svarīgi. Jāmācās valoda katram, citādi nekā.
25) Lībiskā identitāte papildina manu latvisko identitāti; apzinos, ka daļa no maniem senčiem bija lībieši. Lībiešu valodas prasme man ir viduvēja - varu saprast lasīto un to, ko citi runā, bet pati nevaru tekoši runāt. Kad būs vairāk brīva laika, vēlētos savas zināšanas atsvaidzināt.
26) Eksistenciāls jautājums. Valodu vajadzētu mācīties, bet nemāku.
27) Tā ir mana sastāvdaļa.Un man ir svarīga un mīļa lībiešu valoda.
28) svarīgi ir apzināties, ka tevī rit kaut daļiņa n otā jau gandrīz izzudušās tautas.
29) Būt lībietim - cienīt savus senčus, izcelsmi. Visvairāk godāt savu tautu varu, mācoties tās valodu, lai lībiešu valoda nepazustu.
30) Buut Liivam man noziimee cieniit un tureet godaa Liivu cilti un savu tiesho senchu valodu!
31) Saikne ar senčiem, ģimeni, visbūtiskākais šīs saiknes elements ir valodas prasme.
32) Saknes ir jāzin, tas palīdz saprast lietas un sevi.

Valodas prasme ir svarīga, vēl svarīgāk - iespējas to pielietot regulāri. Citādi aizmirstas.
33) pētīt, kopt, tautās nest lībiešu kultūru kā caur savu profesionālo darbību, tā arī ārpus tās. Valoda tautas kultūrā ir ļoti savrīgs elements. To ko cilvēks/tauta domā, to tas/tā runā. No šā viedokļa ir svarīgi, tikpat arī interesanti, uzzināt, ko lībieši domā/-ja. Bez tam, ja Tu jūties piederīgs šai tautai, Tev taču jāzina, ko tā domā/-ja. Valoda man nav tik svarīga kā sazināšanās līdzeklis, bet kā dziļāks kultūras līmenis, izziņas avots.
34) Manuprāt, par īstu lībieti var saukties tikai tas cilvēks, kas patiešām prot lībiešu valodu, pārzin kultūru un apzinās savu izcelsmi. Katrā cilvēkā var būt dažādu tautību sajaukums, bet tikai viena no tām ir katra dzimtā valoda (parasti). Pēc tās arī visbiežāk cilvēks izvēlas savu tautības identitāti. Tieši tāpēc lībieši kā tauta vairāk vai mazāk tomēr ir izmirusi, jo cik man zināms, ļaužu, kas savu dzimto valodu var saukt par lībiešu valodu, ir gaužām maz. Tas gan neizslēdz iespēju iemācīties dzīves gaitā lībiešu valodu pat visai teicamā līmeni un vēlāk sajust sevi kā šis tautas piederīgo. Bet pēc būtība šis cilvēks nav dzimis lībietis, neatkarīgi no tā, cik tuvas vai tālas ir viņa lībiešu izcelsmes saknes, vai pat tādu vispār nav. Manuprāt, mūsdienās viens no pamudinājumiem cilvēkiem tomēr izvēlēties mācīties lībiešu valodu un izvēlēties šo tautību, ir dzinulis pēc eksotisma. Pieskaitīt sevi kā piederīgo pie kaut kā ārkārtīgi reta un tāpēc vērtīga. Taču es vēl nenoliedzu iespēju atdzīvināt šo tautību, ja vien pietiktu degsmes un pacietības pašreiz dzimušajiem latviešiem, kas vēlās sevi apzināties kā lībiešus, apgūt šo kultūru un valodu un nodot to tālāk saviem bērniem, kā dzimto valodu. Tad iespējams lībiešus kā tautību varētu vēl saglābt.
35) Diemžēl esmu bijis diezgan maz saskarsmē ar lībiešu tautas kultūru.
36) Man tas neko īpaši daudz nenozīmē. Taču tā īr mana pagātne, tie ir mani senči un manuprāt ie vērtīgi apzināties savas saknes. Lībiešu valoda ir mirusi valoda. To runā ļoti šaurs cilvēku loks. Tas varētu būt nozīmīgs piederības elements lībiešiem, identitātes elements. Man lībiešu valodas prasme būtu svarīga ja es sevi izjustu kā lībieti vai arī ja šī valoda tiktu ikdienā lietota.
37) Priecātos, ja mācētu lībiešu valodu.

Būt Lībiešu pēctecim ir interesanta sajūta apzināties, ka esmu viena no šīs senās tautas pārstāvēm.
38) Nešaubīgi esot lībiešu dzimtas pēctecim, nesuzskatu par iepsējamu apgūt un uzturēt savu lībiešu valodas prasmi. Man būtiskas ir zināšanas par savas dzimtas un dzimtās vietas apvidus vēsturi, etnogrāfiju.
39) loti
40) Man tas nozīmē būt pie tautas, kas ir izmirusi, jo vairs nav māju, kur sarunvaloda būtu lībiešu valoda (varbūt dažās ģimenēs vēl varētu runāt, bet taču nerunā, domāju, visu laiku). Tas ir tik skumji, būt šim slieksnim, es vēl atceros vecomammu runājam, bet manai meitai tas būs zudis. Protams, labi, ka cilvēki mācās valodu, tomēr valoda jau manuprāt ir nedzīva, tā jau vairs nav dzimtā, bet iemācīta, tāpat kā angļu vai latīņu.
41) Tā kā lībiešu valoda nav starptautiska - neuzskatu, ka tās apgušana būtu nepieciešama.
42) Lībiskums šobrīd saistās ar pašanalīzi un sevis izziņu. Un vēl tā ir neizskaidrojama "ārpus laika" sajūta. Valoda šķiet ļoti svarīga, bet to nepārvaldu.
43) par daudz pseido - lībiešu
44) Lībiešu valodas prasme man dzīvē nenoder, tādēļ arī to nezinu. Ja mācītos, tad tikai prieka pēc. Identificēju sevi kā latvieti, jo manī no lībietes ir ļoti maz.
45) ikš, kakš, kuolm, nēļa + vēl daži vārdi. Vairāk nezinu.

Apzinoties savas saites ar lībisko, nav nekas pretim apgūt vairāk, bet motivācijas aktīvai, mērķtiecīgai valodas apguvei nav. Tik daudz, ka šad tad uzmetu aci kādiem lībiskiem tekstiem, vārdnīcām utt.
46) Lībiešu valoda man saistās ar vasaras nometnēm Mazirbē, kur varēja apgūt šo valodu. Bet diemžēl šī apgūšana priekš manis pašlaik ir apstājusies.
47) Nezinu vai varu sevi pilnībā idetificēt kā lībieti, jo tam nav tiešu pierādījumu, tas ka mani senči jau izsenis dzīvojuši vidzemes līvu teritorijā liek man justie piederīgai līvu kultūrai. Būt lībietei nozīmēt izpētīt savas tautas vēsturi un kultūru, tādejādi bagātinot sevi, un līdz ar to citus sev apkārt! Lībiešu valoda ir viens no aspektiem....jo tā bagātina kultūru.
48) Tā ir piederība un savas identitātes apzināšanās. Manuprāt, tas ir viens no galvenajiem faktoriem, lai cilvēks varētu veiksmīgi veidot sevi kā personību.

Ja apzinies, kas esi un no kurienes nāc, tad arī spēsi skaidri saskatīt savus tālākos mērķus dzīvē!

Diemžēl es neuzskatu, ka valodas prasme ir primārais līvu kultūras izpratnē! Tomēr jāpiekrīt, ka valodas zināšana ir neatņemama bagātība ceļā uz mūsu senču kultūras izzināšanu.
49) Svariga
50) s

21) Spītība, ķildošanās, neatlaidība, spēcīgs raksturs.
22) Kašķigums,vienmēr jautrs prāts, dažkārt neizlēmīda un pacietība.
23) Jūrnieka gars, t.i. mīlestība uz ceļošanu un svešvalodu prasme; vispusīgums; neizsīkstošs pozitīvisms un cerība uz atdzimšanu; entuziasms un altruisms; mākslinieciskums; muzikalitāte; atjautīgums - ass prāts; izturīgums; strādīgums; spītība; filosofiska attieksme pret dzīvi; laba humora izjūta, lustīgums; māņticība.
24) Spītīgums, taisnprātība, asums,
25) Protams, kašķīgums un piekasīgums... :) Taču es uztveru tās no pozitīvās puses, jo arī man tās piemīt. Lībietis nesamierināsies ar to, kas viņam nepieņemams; neļaus citiem sev kāpt uz galvas.
26) Neparasti, spītīgi, gudri cilvēki.
27) Tā kā lībiešu ir palicis maz,tad no tiem kas palikuši un kas skaļāk uzvedās būtu nekorekti secināt par lībiešu īpašībām vispār.

No manis ir dabas un mūzikas mīlestība.
28) šķelšanās, spītība. lībieši ir spēcīgas un stipras personības.
29) Pirmkārt, spītība, tad lepnums, sīkstums, izturība...
30) Stingrs, spiitiigs un patstaaviigs raksturs.

Izturiiba jebkaados dziives apstaakljos.

Katrs pats par sevi ir patstaaviiga personiiba.

Liels prasiigums pret sevi un citiem (daudzreiz tas maldiigi tiek uzskatiits par kashkjiigumu).
31) stūrgalvība, pašapliecināšanās vēlme un lepnums
32) Sīkstums, uzņēmība , tieksme mācīt un mācīties, spītība ( baltā un melnā), kašķīgums, neatkarība
33) spītība, straujums emocijās, strādīgums, mīlestība uz savu dzimto vietu
34) Ļoti skaidrs un noteikts domu gājiens. Stingrība savos lēmumos. Pārliecība par savu taisnību. Sīkstums. Nepadošanās pie pirmajām grūtībām, bet cīņas spars (kas ļoti bieži novērojams latviešiem). Aizdomīgums pret svešiniekiem. Ļoti viegli atsakās no savas kultūras un ātri pieņem jauninājumus, jo uzskata tos par labākiem, smalkākiem, vērtīgākiem. Patīk savā starpā lepoties ar šiem jauninājumiem, lai parādītu it kā savu pārākumu. Ārkārtīgi uzpasē savus kaimiņus paziņas. Ja kaimiņš jau novācis ražu, vai uzkopis sētu, tad es arī nekādi nedrīkstu atpalikt. Milzīga iekšējā konkurence. Tāpēc savā starpā mēdz būt diezgan asi.
35) Dabas novērotāju gars

Nosvērtība
36) Aizdomīgums, lepnība, tumši mati, stiprs raksturs
37) Man zināmie lībieši ir bijuši ļoti strādīgi, izpalīdzīgi, ar skaļām balsīm, ātri iekarst un reizēm nesavaldīgi.ļoti mīlējuši savu ģimeni un rūpējušies viens par otru, uzticīgi savā ģimenē un spējīgi uz dziļu mīlestību mūža garumā. Ir taisnprātīgi un vienmēr pastāvējuši par savu viedokli, neļaujot dažādam varām manipulēt ar savu prātu.Nav lišķīgi, liekulīgi un nav meļi.Zinātkāri un centīgi.Parasti darbos sasnieguši labus rezultātus, jo to darījuši ar augstu atbildības sajūtu un godaprātu.
38) Nevaru spriest.
39) ari
40) Lepnība, viesmīlība, vienkāršība, skarbums
41) Kašķīgi

Maza auguma
42) Iespējams, ka stereotips, bet - spītība.
43) Nesaticība, sava viedokļa atzīšana par vienīgo, spītība
44) Daudz lībiešu nepazīstu, bet no citu pieredzes un stāstītā esmu dzirdējusi, ka lībieši ir diezgan kašķīgi dzīves un skaistuma mīlētāji.
45) Grūti iedomāties. Droši vien daudz ietekmes ir ciešajai saiknei ar latviešiem (un kāpēc ne arī otrādi), bet, ja jautājums ir par to, ar ko atšķiras latvieši no lībiešiem, tad laikam jāmin gana stereotipiskais priekšstats par ziemeļnieku lēnību un nosvērtību.
46) Nevaru spriest par tīrasiņu lībiešiem, bet cilvēki, kuri ir ar to saistīti ir ļoti draudzīgi, aizrautīgi, visnotaļ atšķirīgi no vairums Latvijas iedzīvotāju.
47) Domāju, ka tie varētu būt stereotipi, jo tautas ir sajaukušās un līdz ar to viņiem piemītošāš īpasības.

Bet ja kādu īpašību jāmin, tad spītība, savas pārliecības paušana, tiešums un atklātība. Varbūt arī noslēgtība, tādi, kas citiem neizpatīk un vajadzības gadījumā patur savas domas pie sevis.
48) Vienalga kāda būtu situācija, līvi vienmēr ir bijuši, ir un būs LEPNI!

SKARBI

STRĀDĪGI

ATBILDĪGI (ar pienākuma apziņu)

ZINĀTKĀRI
49) Lepnujms!
50) s

21) JA.
22) Emm grūti atbildēt...
23) Jā, vienmēr.
24) Jā, vienmēr
25) Tas atkarīgs no situācijas. Reizēm uzsveru gan savu latvisko identitāti, gan cenšos informēt arī par lībiešiem. (Ir arī tādas situācijas, kad cenšos nemaz nepieminēt, ka esmu no Austrumeiropas...)
26) Jā
27) Jā :)
28) nē. jo gari jāskaidro u nviņiem tas ir grūti izprast. Daži velk paralēles ar lībiju un lībiešiem tur.
29) Tas ir atkarīgs no tā, cik ieinteresēts ir ārzemnieks. Citiem ir grūti izskaidrot un tad ir vienkāršāk teikt - no Latvijas. Bet ir tādi ārzemnieki, kam ir īpaša interese par mazām tautām.
30) Praktiski vienmeer.
31) viņi pat par latviešiem neko nezina, kur nu vēl par lībiešiem!
32) Kad vien ir iespēja, bet neuzprasos
33) man bieži par to jautā, bet virsū nevienam ar to nebāžos. Pie tam uz jautājumu - vai Tu esi lībiete, mana atbilde ir - arī.

Mans uzskats ir - neviena tautība nav labāka par citu un tautība nepadara cilvēku labāku par citiem, bet gan viņa darbi.
34) Pilnīgi noteikti, bet līdz šim nevis kā lībiete, bet gan kā latviete. Es lepojos ar to, kas esmu!
35) Bieži vien viņi nesaprot - domā, ka šeit krievi dzīvo.
36) Jā. Taču es latvietību uzskatu par savu etnisko piederību.
37) Nav bijusi tāda nepieciešamība, bet ja sanāktu nekādā ziņā nekautrētos par to runāt. Domāju, ka runāt par patiesību ir tikai normāli.
38) Nē.
39) ari
40) Jā, īpaši, ja tie būs igauņi, jo viņi ļoti labi zin, kas ir lībieši.
41) Nē
42) Ja zinu, ka šiem cilvēkiem tas var kaut ko izteikt - igauņiem, somiem.
43) nē
44) Nē, jo retumis ārzemnieki zina latviešus, kur nu vēl lībiešus.
45) Jautājums jau acīmredzot tēmēts uz tiem, kuri kā savu etnisko piederību apzinās lībisko. Tā kā jau sākumā sevi norādīju kā latvieti ar latvisku apziņu, tad atbilde līdz ar to, iespējams, neatbilst jautājuma mērķim, bet, nē, bez iemesla es nelieku manīt savu piederību.

Savukārt, kontaktējoties ar citiem latviešiem, es gan dažkārt mēdzu izcelt savu saikni ar lībisko, piemēram, izloksni.
46) Nē.
47) Ļoti daudz nesanāk tikties ar ārzemniekiem, bet noteikti esmu tāda kā parasti. Atkarīgs noteikti, kas šie cilvēki un no kurienes. Un tā kā man ir svarīga savas tautas un kultūra un tradīcijas(domāju gad latvisko, gan lībisko), tad noteikti viņi var to pamanīt.
48) Jā, protams.

Esmu lepna par savu etnisko piederību
49) Ja!
50) d

21) Izmiršana, bet ja paveiksies ar lielu materiālu atbalstu, kādu laiku izdzīvos.
22) Cerams ka laba..
23) Nezinu.
24) Mums jāturās kopā un jāapzinās sava vērtība
25) Tāda pati kā visām mazajām tautām, kas vien ir pietiekami uzņēmīgas, lai pacenstos savā labā. Internets un jaunās tehnoloģijas tām dod tādas iespējas, kādu pirms 30-50 gadiem vēl nebija - ir iespējams bez lieliem izdevumiem publicēt dažādus materiālus, veidot mājaslapas, sazināties internetā un darīt citas lietas, kas veicina attiecīgās valodas lietošanu.
26) Viņi nekad nepazudīs. Ir nepieciešams valstisks atbalsts.
27) ja mums ir tagadne būs arī nākotne
28) nekāda
29) Tas ir ļoti atkarīgs no mums pašiem, cik apzināsimies savu identitāti un to kopsim. Kamēr par to piedomāsim un mācīsim nākamajām paaudzēm, nepazudīsim.
30) Pateicoties Liivu jaunieshu entuziasmam ljoti ceriigas.

Ja tikai netiks mekleetas zilaas Liivu asinis, tad Liiviskais dziives stils un motivaacija - buut Liivam - paarvaldiit Liivu valodu - ir skaistaakaa Liivu renesanse jau tuvaakajaa naakotnee.
31) domāju, ka ar laiku izzudīs.
32) Caur kultūru, tradīcijām un interesantām vēstīm līdzīgām tautām mēs varētu būt spilgti. Ja paši - šeit un tagad - spētu ieklausīties viens otrā un , nometuši paštaisnumu, vēlētos darboties kopā.
33) globalizācija rada labu augsni savas patības saglabāšanai, tikai jābūt vēlmei to darīt. Globalizācijas laikmetā arvien lielāku vērtību iegūst individualitāte.
34) Ja godīgi, tad šaubos vai lībieši spēs sevi pacelt līdz dzīvotspējīgai tautai. Visticamāk tie sevi pārdos, kā tūrisma objektu un tas arī būs vienīgais veids, kā viņi vēl gana ilgu laiku saglabāsies šī laikmeta apritē.
35) Ļoti apdraudēta
36) Švaki. Plašā mērogā tūrisma objekts. Šaurā lokā - identitāte. Identitāti noteikti ir svarīgāk saglabāt, nekā padarīt lībiešus par tūrisma objektu.
37) Domāju, ka laikā , kad cilvēki dzīvo un lielā mērā cīnās par savu vietu zem saules un normālu eksistenci, jautājums par etnisko piederību paliek kā pašsaprotams,un tas paliek otrā plānā, jo lielu dzīves daļu ir jādomā par eksistenciālām lietām. Ja būtu augstāks ekonomiskais līmenis cilvēkiem būtu vairāk laikā sevis meklējumiem un identitātes apzināšanās lietām. Protams ir svarīgi kopt savas tautas tradīcijas un saglabāt senču kultūras mantojumu. Uzskatu , ka tēvu, tēvu gudrības un dzīves ziņas pazaudēšana, sakarā ar industrializācijas, ekonomikas un globalizācijas ietekmi , lielā mērā ir novedusi tautu pie šīs dienas ekonomiskās situācijas.Noteikti ir jāmeklē saikni ar dabu, ar savu senču pagātni un jāsaglabā tās kultūra arī šajos globalizācijas apstākļos. Kamēr būs cilvēki, kuri apzināsies sevī lībiešu saknes un kuri arī zinās šīs senās tautas dzīvesziņu tauta pastāvēs.Problēma ir apstāklī, ka visus Padomju gadus, cik zināms šī tauta darbojās, ļoti nepamanāmi un liela daļa tautas jau sevi ir identificējuši kā latviešus, kas arī ir mazinājis tautas patieso skaitliskumu. Arī tautas tradīciju saglabāšana ir bijusi diezgan grūti realizējama, jo padomju laikos cik zināms folklora tika kontrolēta, kas arī ir mazinājis tautas izdzīvošanu. Un domāju ar globalizāciju tam nav nekāda sakara, jo ja cilvēks sevi apzinās, kā kādas noteiktas tautas daļu un dzīvo šajā vidē un izjūt garīgu nepieciešamību viss ir kārtībā, bet pie mums ir vērojama tendence pielāgoties, tad krieviem , tagad pasaulei un rietumu pusei un kaut kā maz gribas būt pašiem. Ja lībiešos būs vēlme saglabāt savu valodu un kultūru viņiem arī izdosies. vienkārši tiem, kuri sevi apzinās, kā lībiešiem ir jāsaglabā tas, kas viņiem ir dots, jāmēģina restaurēt caur saviem senčiem gudrības un tad jau viss būs kārtībā. Pasaulē ar cieņu izturas pret tiem , kas nav mankurti, ciena savas senču saknes un kopj tautas kultūras mantojumu un tradīcijas.
38) Par lībiešu kā tautas nākotni diemžēl neredzu pamata runāt. Dažu tuvāko paaudžu laikā saglabāsies atsevišķas personības, kas kops un uzturēs sevī piederības apziņu šai tautai.
39) laba
40) Skumji. Ticu, ka darbosies maza grupiņa aktīvistu, kas sevi identificē lībiskajam.
41) nekāda
42) Tā var sagalabāties kā lielāka vai mazāka domu biedru kopa, kurā ļoti liela loma būtu ne tikai nacionālajai pašapziņai, bet arī sociālām saitēm - bērnības un jaunības draugi, iespēja darboties grupās (folkloras kopa, valodas kursi, bērnu nometne, svētku rīkošana). Nākotne vislielākajā mērā atkarīga no spēcīgiem līderiem. Īslaicīgi iespējama pat valodas reanimēšana mazā cilvēku lokā, taču ilgtermiņā kā dzīvas valodas iesakņošanas - neiespējama.
43) 0
44) Viss atkarīgs no jaunatnes. Īpaši garu nākotni neredzu.
45) Ar etnovēstures liecību saglabāšanas un turpmākas pētniecības, kā arī interešu grupu un citu projektu palīdzību lībietību var uzturēt dzīvu kā kultūrvēsturisku vērtību, kam varētu būt vieta ne tikai muzejā, bet arī Latvijas sabiedrības praktiskajā sabiedriskajā dzīvē, bet, cik no statistikas zinu, lībiešu tauta kā sociāli ekonomisks kopums jau tagad principā vairs nepastāv.
46) Liela nozīme ir tieši gados jaunāku cilvēku piesaiste dažādos ar Lībiešiem saistītos projektos, lai būtu iespēja saglabāt savu piederību un nepazustu starp pasaules lielākajām kultūrām.
47) Domāju, ka vēl ilgi būs pārstāvji, kas pārstāvēs mazu tautu, kas dzīvo saskaņā ar dabu un kurai ir svarīgas savas saknes. Protams līdzās būs latvieši, un sadarbība būs ļoti cieši saistīta. Domāju, ka daba un garīgā piederība, kas šīs tautas saglabās.
48) Manuprāt, šo jautājumu var vērtēt no diviem skatupunktiem.

No vienas puses globalizācija piesārņo un apspiež šo kultūru, bet no otras puses, ar globalizācijas palīdzību tiek dota iespēja līvu kultūrai, nedaudz pielāgojoties, plesties plašumā ārpus Latvijas robežām.
49) pozitiva
50) s

21) Neatbalstu, jo katra nacionalitāte ir īpaša, ar savām īpašībām un mentalitāti, kam ir nepieciešama attiecīga valsts iekārta utt.
22) Pārāk grūts jautājums priekš mana vecuma..
23) Es uzskatu, ka esmu kosmopolīts ar lībiešu izcelsmi. Tad jau sanāk, ka kosmopolītisma teorija arī ir aprobežota (vismaz šajā formulējumā), jo tā nemaz nav, ka kosmopolītisms noraida suverenitāti! Tad jau tas noraida arī individualitāti! Es esmu indivīds, kuram sirdī ir ierakstīts, ka esmu lībiete, bet tas nenozīmē, ka man ir jāsēž uz vietas un jākurn par savu lībietību un likteni-slikteni. Atrašanās vienā vietā arī nebūt nenozīmē patriotismu, piederību un identificēšanos ar vidi/kultūru. Es uzskatu, ka jābūt elastīgākam veidam, kā noteikt identitāti.



Atbalstu attieksmi, kas motivē cilvēkus un dod plašākas iespējas izkopt personīgās īpašības, izaugsmi, kas vēlāk var nest augļus vietai, no kurienes esi cēlies. Es uzskatu, ka 21. gadsimts ir solis uz priekšu. Pēc vispārējiem standartiem, tātad esmu pesimiste (kaut arī es uzkatu, ka esmu reāliste), jo neskrienu ar galvu sienā klaigājot, ka lībieši dzīvi un viss būs vislabākajā kārtībā! Lībiešu kultūra ir viens brīnišķīgs zieds visu kultūru buķetē. Iepazīšanās ar citām kultūrām piedāvā idejas, kas šķiet daudz pievilcīgākas mūsdienīgai dzīvei. Tas, kas mainās, izdzīvo. Lībiešu (arī latviešu) liktenis ir pārāk neelastīgs. Un tomēr, es sevī (kā jebkurš lībietis) nesu sapni par ieguldījumu šajā kultūrā kaut kādā radošā veidā (visdrīzāk muzikālā). Tikai tam ir nepieciešams laiks.
24) Neatbalstu. Tā ved pie degradācijas absolūtas
25) Neatbalstu. Uzskatu, ka kosmopolītisma ideoloģija, pirmkārt, ir "izlutināto" lielo tautu hobijs (kurām nekad nav bijis jāuztraucas par savas tautas vai valodas izzušanu) un, otrkārt, manuprāt, tā sen vairs nav modē...
26) Neatbalstu. Kultūras rasisms.
27) Savā ziņā atbalstu,un man ir tāda kosmopolīta pieredze,kas ir ļoti jauka,kad braukājot un dzīvojot pa pasauli tu vari būt ar jebkuras tautības cilvēkiem.Bet nekad nepazaudēju sevi,sava tautība nav atņemama.Tādā ziņā varētu ieviest jēdzienu nacionāls kosmopolīts.Nevaru saprast tos,kas savu tautību nesaglabā.
28) ļoti grūti atbildēt. Manuprāt anketa būtu labāka, ja tiktu norādītas konkrētas atildes. tev pašai būtu vieglāk apkopot.
29) Protams, cilvēki var būt pasaules pilsoņi, bet es tā nevarētu, jo tomēr augstu novērtēju un lepojos ar savu izcelsmi.
30) Neatbalstu kategoriski!

Dievs radiijis pasaulee daudzas ciltis, tautas, nacionalitaates, valodas, kultuuras, u.c. tml., kas viss kopaa veido pasaules kroni, un katras nacionalitaates virsuzdevums ir spodrinaat savu identitaati kaa daargakmeni, lai shis kronis kopumaa spozji jo spozji mirdzeetu pie pasaules debesiim.
31) neatbalstu. jābūt piederībai kam īpašam, nelielam, jābūt savu māju apziņas sajūtai. nevar piederēt glabalitātei/pasaulei, tā nav konkrēta vieta, kurai piesaistīt sevi. tāpēc svarīgi katrai nacionalitātei sava zeme.
32) Neatbalstu, jācenšas tautu katlā saglabāt sevi ar cieņu pret citiem
33) Mana pārleicība ir, ka šajā "kokteilī", kas šodien valda tautību starpā, cilvēks var brīvi izvēlēties, kādai tautībai piederēt. Kāpēc kaut ko noraidīt/noliegt? Labāk bagātināties vienam no otra. Es jūtos kā kosmopolīts labākajā nozīmē - man patīk dažādu tautību cilcvēki un es arī nejūtos tikai un vienīgi kā lībiete. Tā kā lībiešiem nav savas nacionālas valsts, tad es jūtos kā Latvijas pilsone un pagaidām to mainīt nevēlos.
34) Pilnībā noliedzu kosmopolītisma ideju. Cilvēks pēc būtības ir būvēts ar vēlmi izjust piederību, saikni kādam citam lielākam sabiedriskam veidojumam. Šī apziņa liek justies droši, pārliecināti, lepni. Tāpēc lai arī multinacionāla vide varbūt šķiet pievilcīga ar savu daudzveidību, tad tikai tiklīdz kamēr katrs tajā savas nacionalitātes apziņas dēļ papildina to ar savu vērtības apziņu. Vienveidība nomāc, iznīcina vēlmi saglabāt savu zemi, kultūru, vēsturi. Kosmopolītisms degradē vērtības globālās cilvēka kā sociālās būtnes vērtības. Kosmopolītisms ir ārkārtīgi izdevīgs varām, lai manipulētu ar bezpersonisku ļaužu masu, jo tai vairs nav vērtību, kurās balstīties. Tieši tāpēc es kategoriski to noliedzu!
35) Pagaidām vēroju šīs tendences ar interesi. Ne atbalstu, ne neatbalstu to.
36) Es noteikti neatbalstu. Šāda ideoloģija ir tendēta uz manipulācijām ar cilvēkiem. Izzinot cilvēku nacionalitāti, kultūru atklājas šīs tautas vērtības, domu gājiens, tādējādi zinot šos atslēgas elementus ir rokā manipulācijas iespējas. Ja visiem ir viena nacionalitāte- tātad visiem vienas vērtības ->skaidrs kā ar lielām cilvēku masām rīkoties. Kosmopolīts varētu rasties nacionālās pašapziņas, patriotisma dēļ.
37) Kosmopolīts var būt cilvēks, pēc savas ekonomiskās un eksistenciālās piederības, bet sirdī domāju, ka cilvēks, nevar mainīt savu patieso piederību, tādēļ, domāju, ka tautību nevajadzētu ļaut izvēlēties, bet tai jābūt kā ģenētiskam kodam, ja esi piedzimis par latvieti, tad taču nevari kļūt par negroīdu, vai eskimosu. Cilvēks jau protams var dzīvot citur, bet parasti izvēlas tur kur ir labāki ekonomiskie apstākļi maz rūpējoties par to, lai radītu apstākļus sev nevis brauktu, kur apstākļus radījuši citi. Domāju, ka ideja par kosmopolītismu izgāzīsies, jo tā ir aktuālā tikai industriāli attīstītās pilsētās. Dabā, okeānā, tusnesī, tundrā un džungļos tas nevienu neinteresē.
38) Jebkura ideoloģija ir aprobežota un kalpo noteiktām interesēm. Saprotams, ka neviena no tām no brīvas gribas nevar būt atbalstāma.
39) neko
40) Neatbalstu. Tieši kultūru dažādība taču ir vērtīgākā.
41) Neatbalstu -
42) Atbalstu daļēji, jo savstarpēja mijiedarbība indivīdu vienozīmīgi bagātina, taču galējā stadijā globalizāja nozīmēs absolūtu lielo nāciju dominēšanu un mazo nāciju un tautību īpatnību izzušanu. Ilgtermiņā tā ir neizbēgama. Galējo variantu neatbalstu, mēreno - jā. Diemžēl mērenais ar laiku pāraugs galējā nāciju un kultūru saplūšanā ar lielo nāciju dominanci.
43) Var jau neatbalstīt, bet labumus grib izmantot visi
44) Manuprāt, katram indivīdam jābūt kādai nacionalitātei, arko identificēt sevi. Pēc dabas cilvēks var būt kosmopolīts, bet pēc būtības viņš pieder kādai nacionalitātei. Starp latvieti un ēģiptieti nevar likt vienādības zīmi.
45) Būtībā jau vērtēju neitrāli, tomēr šai parādībai ir izpausmes, kuras uzskatu par negatīvām. Piemēram, būdams latvietis, es tomēr esmu arī savas dzimtās vietas lokālpatriots. Tātad mana atbildība sākas nevis ar Latviju, bet jau ar savu dzimto pusi (un pirmkārt jau ģimeni, dzimtu). Kosmopolītismam mēdz būt raksturīga šīs atbildības novelšana, atmešana. Tādā veidā šāds cilvēks aiz cēliem vārdiem, ka viņš jūtot savu saistību un nepieciešamību būt atbildīgam par visu pasauli, ne tikai par vienu atsevišķu tās nostūri, patiesībā slēpj to, ka viņš tā īsti nerūpējas ne par ko.
46) Domāju, ka labāk ir būt suverēniem, bet varbūt tas mazinātu nesaskaņas starp tautām, kultūrām un nācijām,
47) Domāju, ka mēs visi esam ne tikai lībieši un latvieši, bet arī pasaules pilsoņi, protams ar savu nacionālo piederību. Pasaule visām tautām ir kopīga, tāpat kā atbildība pret vidi, kurā dzīvojam. Mēs nevaram domāt tikai par teritoriju, kurā dzīvojam, jo tā ir tikai daļa no visuma. Varbūt mans viedoklis atšķiras no tradicionāli domājošiem kosmopolītiem.
48) Neatbalstu, jo tādā veidā tiek apspiesta un tiek liegta kultūras attīstība
49) neatbalstu
50) s

21) Neitrāli. Katram var būt savi iemesli, lai noliegtu savu izcelsmi, neredzu tajā neko noraidāmu, jo tā ir privāta darīšana.
22) Naitrāli,jo katram ir savs viedoklis,vai viņš sevi vēlas pieskaitīt pie tādas tautas vai nē.
23) Varbūt, ka viņiem tā ir ērtāk. Nevēlēšanās piederēt kaut kādam vispārējam izdomātam "modelim" ir ok. Latvijā jo īpaši cilvēki pārāk pārņemti ar sveškultūru fobiju, un gandrīz vienmēr izdara aprobežotus secinājumus.
24) Negatīvi tad, ja viņi to dara apzināti. Neitrāli tad, ja šie cilvēki nesaprot, ko dara un ir atvērti sevis izmaiņai
25) No vienas puses - negatīvi; no otras puses - man viņu žēl, jo tas, ka viņi tā dara, liecina, ka viņi piedzīvojuši kaut ko traumatisku un nav tikuši tam pāri.
26) neitrāli - tie ir muļķi.
27) domāju,ka tā nav īpaši pozitīva īpašība
28) nezinu
29) Nevērtēju to kā kaut ko sliktu. Katram ir savi uzskati, principi un dzīves pieredze. Varbūt kādam etniskās piederības dēļ ir bijušas nepatikšanas, tāpēc tagad vienkāršākai dzīvei neuzsver savu patieso etnisko piederību.
30) Negatiivi!

Cilveeks kursh noliedz savu etnisko piederiibu ir bez naakotnes, jo bez pagaatnes nav arii naakotnes.
31) neitrāli. katram ir tiesības uz savu viedokli, pat ja tas ir noraidošs.
32) Neitrāli, jo katram ir savi iemesli būt par vai pret.
33) Tas pielīdzināms savu vecāku/sakņu noliegšanai. Tas ir aplam. Jebkura noliegšana ir negācijas, agresivitāte. Vērtēju to negatīvi. Kā jau teicu, nav nekādu grūtību justies piederīgam jebkurai tautībai uz zemes, bet tamdēļ nav jānoliedz sava izcelsme.
34) Es nevēlos šādu jautājumu vispārināt, jo uzskatu ka katrs gadījums ir individuāls. Katram cilvēkam ir savi iemesli, kāpēc ir vēlēšanās noliegt etnisko piederību. Ja viņš to spēj loģiski un saprotami pamatot, tad es cienu šī cilvēka izvēli.
35) Neitrāli
36) Ja viņi to noliedz, viņos ir kāda problēma. Viņi ar to nevar sadzīvot.
37) Ir slikti, ja cilvēks neciena savas tautas kultūru, vēsturi un zemi, kurā dzīvo.

ja cilvēks aizmirst no kurienes ir cēlies, tas nozīmē, ka viņš zaudējis savu garīgumu. Ikdienā jau parasti neviens nedomā par to kāda ir tautība, bet tā ir zemapziņa un patiesība, jo domāju, ka latvietis nevar būt piemēram francūzis. Dzīvojot šai zemē Viņš var aizgūt tradīcijas, dzīvot pēc viņu tautas parašām, bet sirdī viņš ir un paliek latvietis, lībietis vai

arābs.
38) Etniskās piederības apzināšanās ir katra cilvēka paša kompetncē. Es nevērtēju cilvēkus pēc šāda kritērija.
39) jaa
40) Negatīvi, jo tā man šķiet gara nabadzība noliegt senčus, nezināt viņus, negribēt zināt. Bet noliegšana jau nemaina būtību, vienīgi pasē var atstāt tukšumu.
41) neitrali
42) Neitrāli. katram ir tiesības pozicionēt sevi tā kā viņš jūtas un dzīvot harmonijā ar sevi.
43) Vairāk vajag sevi vērtēt, nevis kritizēt citus. Tā ir katra personīga lieta
44) Šādi cilvēki ir untumaini un, iespējams, grib pievērst sev uzmanību.
45) Varbūt ar to ir saistītas kādas nopietnas politiskas vajāšanas? Tad nevajadzētu būt nosodošiem. Tomēr, ja ir runa par to, ka cilvēks kaunās no savas etniskās piederības, tad par labu šādu rīcību nesauktu neatkarīgi no iemesliem, jo tautība nav morāls jēdziens, kam varētu piesaistīt kādu negatīvu vērtību un līdz ar to par to kaunēties.
46) Tam noteikti ir kāds dziļāks, katra cilvēka individuāls iemesls, kādēļ tas nevēlas atzīt savu etnisko piederību.
47) Neesmu dzīvē tādus cilvēkus satikusi.......domāju, ka etniskā piederība ir ļoti svarīga, un tā palīdz komunikācijā ar apkārtējiem. To noliedzot un tiekoties ar citu tautu pārstāvjiem var gadīties, ka rodas komunikācijas traucējumi, jo katram ir sava etniskā piederība, ar atšķirīgiem priekštatiem par lietu kārtību.

Katram ir tiesības izvēlēties savu piederību un dzīves ceļu.
48) Neatbalstu tādas personas.

Manuprāt, tie ir kompleksaini cilvēki, kas baidās sevi veidot un apzināties sevi kā personību.

Tāda tipa cilvēki nedzīvo dzīvi sev, bet viņi dzīvo dzīvi pakārtotu citu viedokļiem.
49) negativi.
50) s